Tu0%instalēts.Sākt ceļu: 1. solis · 2 min

Video · grāmatas video · 2:58

Ja visu laiku aizmirsti, kas jādara...

Lai neaizmirstu, kas jādara, ieteicams savā apkārtnē izvietot atgādinājumus: pēc vietas, laika vai situācijas; autors parāda, kā ar līmlapiņām apguva vācu valodas vārdus.

Šis video ir stacijā Atkārto. Izmēģini to ar savu tēmu

Pārbaudi sevi

  1. Kā autors apguva vācu valodas vārdus pēc pārcelšanās uz Vāciju?

  2. Kuras ir trīs atgādinājumu pamatkategorijas?

  3. Kāpēc, pēc video, aizmirst ir dabīgs process?

0/3 pareizi

Video teksts

Teksts pierakstīts no video. Ja kaut kur ir […], tur vārdu nevarēja sadzirdēt.

Ja visu laiku aizmirsti, kas jādara.

Pārceļoties uz Vāciju, es vāciski prastu pateikt tikai trīs frāzes: „jā”, „nē” un […]. Ar to bija par maz, lai atrastu darbu. Sapratu, ka jāsāk intensīvi mācīties valodu. Tā nu sāku ar ikdienā biežāk lietojamiem vārdiem. Sarakstīju tos uz līmlapiņām, un, piemēram, vārdu „radiators” pielīmēju pie radiatora virtuvē. Tāpat darīju ar vārdiem „karote”, „skapis”, „tējkanna”, „izlietne”, […], „pods” un tā tālāk. Kā noprotat, viss dzīvoklis man bija nolīmēts ar dzeltenām lapiņām. Izskatījās muļķīgi, taču šādi jau pāris nedēļu laikā biju apguvis ikdienā nepieciešamos vārdus, un […] bija vieglāk.

Oficiāli šo metodi sauc par kognitīvo distribūciju, bet realitātē tas nozīmē savā apkārtnē izlikt dažādus atgādinājumus par to, kas jādara. Piemēram, pielīmēt kalendāru pie sienas, uzrakstīt uz lapas mērķus un turēt to uz galda, izmantot kalendāra aplikāciju telefonā, ievietot atgādinājumu telefonā kā modinātāja signālus, pajautāt, lai kāds uzticams draugs piezvana konkrētajā brīdī, vai pat palūgt vecākiem pamodināt konkrētajā laikā.

Aizmirst ir pilnīgi dabīgs process, jo smadzenēm ir jāatbrīvo vieta visam jaunajam, un tas, ko ikdienā neizmantojam, tiek aizmirsts. Tāpēc mums katram ir jābūt apķērīgam un jāizveido dažādas atgādinājumu sistēmas svarīgajai informācijai.

Atgādinājumi parasti iedalās trīs pamatkategorijās.

Pirmā ir lokācijas atgādinājumi. Tie ir saistīti ar vietu, kurā mums jāatceras kaut kas konkrēts. Tas varbūt saistīts ar to, ka uzvedamies atšķirīgi mājās, skolā, sabiedriskajā transportā, pie draugiem vai ģimenes svētkos. Kad redzam un atpazīstam konkrēto vietu, tā mums atgādina, kā jāuzvedas.

Otrā ir laika atgādinājumi. Šajā gadījumā nav svarīgi, kur tu atrodies. Atgādinājumi telefonā laikus atgādina par to, kas, kur notiks vai jādara. Šeit ir svarīgi pirms tam parūpēties par atgādinājumu ieplānošanu.

Un trešie ir situācijas atgādinājumi. Piemēram, daži skolā mājas darbus izpilda tikai gaidot skolas koridorā, īsi pirms tie ir jānodod. Koridors un starpbrīdis strādā kā atgādinājums par nepadarīto darbu.

Nav tik svarīgi, kādas metodes izmantot, lai sev atgādinātu par svarīgām lietām, bet gan tas, ka tu to dari. Man patīk šo metodi dēvēt par parūpēties par sevi nākotnē. Es ļoti bieži mēdzu aizmirst, tāpēc, kamēr vēl atceros, izveidoju sev dažāda veida atgādinājumus, lai tie man dod ziņu, kad tas būs nepieciešams. Iespējams, tu pats atklāsi jaunas metodes, kuras tev strādā vislabāk.

Uzdevums. Kurus uzdevumus vai darbus tu parasti aizmirsti izdarīt? Padomā, kur tos varētu pierakstīt un novietot tā, lai šī lapiņa atgādinātu par to, kas tev ir jāpadara. Man pašam mājās izprintēts kalendārs atrodas pie durvīm. Kur atrodas tev?

Nākamais: Kā risināt problēmas?