13 padomi kā labāk mācīties

Video teksts

Teksts pierakstīts no video. Ja kaut kur ir […], tur vārdu nevarēja sadzirdēt.

Mūsu smadzenes potenciāli spēj iegaumēt 2,5 petabaitus informācijas, kas ir līdzvērtīgi apmēram 3 miljoniem stundu YouTube video. Lai mācoties izmantotu šo apbrīnojamo kapacitāti nedaudz efektīvāk, piedāvājam dažus mācību paņēmienus, kas balstīti neirozinātnieku un mācīšanās ekspertu pētījumos.

Atkārto ar pārtraukumiem. Lai iemācītos labāk, mācies īsos periodos, bet bieži. Neirozinātnieki ir pierādījuši, ka sinapses, miljardiem savienojumu, kas liek tev atcerēties un saprast, lielākoties veidojas naktī, kamēr guli. Tas nozīmē, ka produktīvāk ir mācīties regulāri un pa starpām nosnausties. Pamēģini. Praktizē kaut ko […] minūtes dienā, un būsi pārsteigts, cik daudz var sasniegt dažu nedēļu laikā.

Atrodi savu stilu. Klausoties vēstures skolotāju, Toms zīmē, bet Džeina […]. Dažiem labāk patīk skatīties video nekā lasīt grāmatas, citi mācās kopā ar draugiem, bet dažiem labāk patīk sēdēt grāmatu ielokā. Katrs ir citāds.

Kvalitatīvs miegs. Miegs un sapņi būtiski palīdz apstrādāt un saglabāt jaunu informāciju. Hārvarda universitātes pētījums parādīja, ka labi izgulējušies studenti vielu atcerējās par 30% labāk nekā tie, kuri kontroldarbam gatavojās […].

Koncentrējies. Sargi sevi no izklaidēm. Ja tev ir tendence prokrastinēt, kas nozīmē pārslēgšanos no grūta uzdevuma uz vieglāku, piemēram, izklaidēties internetā, tad to var novērst, izslēdzot mobilo telefonu vai dodoties uz kādu klusu vietu bibliotēkā.

Pomodoro tehnika. Uzliec taimeri uz 25 minūtēm, kurās pilnībā koncentrējies mācībām. Kad tas nozvanīs, 5 minūtes atpūties. Ja vēlies turpināt, atkal uzliec taimeri. Īsie pārtraukumi sniegs atpūtu un motivāciju turpināt.

Grūtāko vispirms. Vispirms izdari grūtākās lietas. Ja esi kā vairums cilvēku, tavs gribasspēks ir spēcīgāks no rīta. Kad grūtākais būs paveikts, atlikušo dienu jutīsies labāk un visticamāk būsi motivēts citiem darbiem.

Kustējies, meditē un sarunājies. Nav daudz darbību, kas īsti audzē mūsu smadzenes, tomēr fiziska izkustēšanās, regulāra meditācija un labas sarunas to dara. Tās smadzenēs veido jaunus neironus un tādējādi palielina mūsu potenciālu.

Iziet no mājas. Paliekošākās atmiņas par kādu tēmu saglabājas, mācoties bagātīgākā vidē, kas sniedz lielāku vizuālo stimulu. Kādā eksperimentā divām skolēnu grupām bija jāiegaumē nesaistīti vārdi. Viena grupa mācoties mainīja telpu, bet otra ne. Grupa, kas mācījās divās dažādās telpās, viena bija maza bez logiem, bet otra liela un gaiša, vēlāk par 40% sekmīgāk atcerējās vārdus.

Uztver jautrību nopietni. Lai ko tu mācītos, atrodi jautru veidu, kā vingrināties. Mūsdienu zinātnieki uzskata, ka pozitīvām emocijām ir liela loma mācīšanās potenciāla paaugstināšanā. Izdari sev pakalpojumu un labi pavadi laiku.

Mācies ar pārtraukumiem. Lai ilgāk atcerētos jaunu informāciju, atkārto vielu ar intervāliem. Ja mācies faktus vai vārdu krājumu, vislabāk var iegaumēt, ja pirmo reizi atkārto vienu līdz divas dienas pēc mācīšanās, tad atkal pēc nedēļas un visbeidzot mēnesi pēc tam.

30% lasi, 70% atkārto. Ja tev ir stunda, lai iemācītos dzejoli vai sagatavotu runu, 20 minūtes no šī laika pavadi, mācoties tekstu, bet nākamās 40 minūtes vingrinies to atkārtot. Šī attiecība dod vislabākos rezultātus. Katram gadījumam novieto blakus glāzi ūdens. Ja kaut ko piemirsti, iedzer ūdeni.

Pārbaudi sevi uzreiz. Pabeidz mācības ar ātru pārbaudi, uzreiz atsaucot vielu atmiņā ar testu vai īsu kopsavilkumu. Iegaumēšanu tā var palielināt pat par 30%. Tā kā atsaukt informāciju atmiņā smadzenēm ir grūtāk nekā lasīt, piepūle atstāj dziļākas pēdas atmiņā.

Nespied ar varu. Motivācija ir kā izsalkums. Nevar piespiest sevi būt motivētam, tāpat kā nevar pierunāt kādu citu justies izsalkušam. Ja šobrīd negribas ēst, neuztraucies. Paņem pauzi un padari kaut ko citu.

Nākamais: Feinmana mācīšanās metode