Video · grāmatas video · 5:34
Labā garlaicība
Garlaicība ir iespēja atpūsties no ekrāniem, dzirdēt savu iekšējo balsi un ieraudzīt idejas; video dod padomus, kā „praktizēt” garlaicību: atslēgties no viedierīcēm, pieņemt garlaicību, izmēģināt jaunas nodarbes un rakstīt dienasgrāmatu.
Pārbaudi sevi
Kāda bija autora bērnības spēle ar bumbu, kas atšķīrās no parastās?
Uz cik mēnešiem autors, sākot nopietni strādāt pie mērķiem, izdzēsās no sociālajiem tīkliem?
Cik ilgi gadā izolējas Bils Geitss, pēc video?
0/3 pareizi
Video teksts
Teksts pierakstīts no video. Ja kaut kur ir […], tur vārdu nevarēja sadzirdēt.
Labā garlaicība.
Nevienam nepatīk garlaicība. Es bērnībā augu dziļos laukos, tādā […] pagastā. Un mums bija tik jautri. Cik paši spējām jautrību radīt? Viena no interesantākajām izklaidēm mums kopā ar brālēniem bija iet uz mežu un iztēloties, ka esam kā […], lauzt kokus. Mežā ir daudz nokaltušu un izpuvušu koku ar tukšiem vidiem, ko iespējams ar vienkāršu spērienu nolauzt. Otra aizraujoša lieta bija spēlēt ķeriņus ar bumbu. Taču ne parasto versiju, kurā visi mūk no ķērāja pa dārzu. Mūsu variantā visiem dalībniekiem bija jākāpj kokā, tikai ķērājs atradās pie zemes un ar bumbu centās trāpīt kādam, kurš uzrāpies kokā. Tiklīdz kādam tika trāpīts, tā ķērājs pats ātri rāpās augšā kokā, lai otrs tagad kāptu lejā un pa to laiku nepaspētu viņu noķert pa jaunam.
Augot laukos un mazpilsētā, mēs bieži izdomājām, kā sevi izklaidēt, jo nebija tādu izklaides iespēju kā mūsdienās. Visi zināja, ka multenes varēs redzēt sestdienā no rīta vai darbdienās pēcpusdienā. Tas arī viss. Nebija iespējas paņemt rokās planšeti, tiklīdz kļūst garlaicīgi. Taču arī tad mēs izvairījāmies no garlaicības, jo tā šķita kaut kas slikts, kaut kas nepanesams. Garlaicība likās kā sods, jo ir daudz interesantāk, ja ir jautri.
Gadiem ejot, ir pierādījies, ka garlaicība ir mūsu visu draugs. Tā ir iespēja atpūsties no visiem ekrāniem un reklāmu kairinājumiem, kā arī beidzot pabūt pašam ar savām domām un sajūtām.
Garlaicība ir emocionāls stāvoklis, kad cilvēkam ir pazemināta interese par apkārtējo vidi un aktivitātēm, kad viņam šķiet, ka nav nekā interesanta vai aizraujoša, ko būtu vērts darīt. Cilvēkam, kuram ir garlaicīgi, var būt arī grūti koncentrēties uz darbu, mācībām, attiecībām vai jebkuru citu aktivitāti, jo viss var šķist bezjēdzīgs. Garlaicība var uzrasties dažādās situācijās, piemēram, darbā, skolā, brīvdienās un daudzās citās. Tas ir normāls stāvoklis, kas var būt saistīts ar pieaugšanu vai mērķu nesaskatīšanu. Tomēr, ja garlaicība kļūst par pastāvīgu ikdienas stāvokli, tā var negatīvi ietekmēt dzīves kvalitāti un labklājību. Tas var būt saistīts ar dažādām emocionālajām problēmām, tāpēc nebaidies konsultēties ar kādu speciālistu.
Tas var būt izaicinoši, tomēr vienlaikus tā ir iespēja attīstīt izpratni par sevi un vērot savas domas, emocijas. Garlaicīgos brīžos ir iespējams dzirdēt savu iekšējo balsi, kas parasti runā ļoti klusi. Tāpat beidzot ir iespēja uzpeldēt vispusīgām dažādām idejām, jo kamēr izklaidējamies, varam palaist garām lieliskas idejas, kas uzrodas mūsu prātos kaut kur dziļumā. Turpretī garlaicīgos brīžos šīs idejas iespējams mēs piefiksēsim.
Šeit daži padomi, kā praktizēt garlaicību.
Atslēdzies no viedierīcēm. Noliec malā telefonu, planšeti, datoru, televizoru vai citu viedierīci. Ne jau uz visu mūžu, bet uz kādu laiku. Sāc, piemēram, ar stundu dienā. Pēc laika vari pamēģināt vienu dienu nedēļā un vēl pēc laika pat iespējams vienu nedēļu mēnesī. Atceroties, kad pats sāku pirmo reizi nopietni strādāt pie savu mērķu sasniegšanas, biju izdzēsies no sociālajiem tīkliem uz septiņiem mēnešiem. Godīgi sakot, domāju, ka neviens to pat nepamanīja. Bija tikai viens draugs, kurš bija atradis manu e-pastu un uzrakstīja: kā tev sokas, sen neesi redzēts sociālajos tīklos. Lai varētu iedziļināties savās domās un izjust savu iekšējo pasauli, ir nepieciešams miera stāvoklis un klusums. Kamēr mēs atrodamies skaļās vietās un konstanti tiekam bombardēti ar reklāmām, bildēm, video un viedokļiem, mums nav laika formēt dziļas pārdomas par savu dzīvi. Arī amerikāņu uzņēmējs Bils Geitss izolējas uz vienu nedēļu gadā, lai attālinātos no visiem un veltītu laiku savām idejām. Ja viens no bagātākajiem cilvēkiem uz planētas var izolēties nedēļu gadā, gan jau arī tu vari.
Atklāti pieņem garlaicības sajūtu. Neslēp to, necenties ignorēt. Ļauj garlaicībai uzplaukt visā pilnībā un novēro, kas notiek tavā prātā un ķermenī. Ļauj, lai tā vismaz kādu laiku padzīvojas tevī. Jo agrāk vai vēlāk tāpat sāksi kaut ko darīt. Tāpēc izbaudi dažreiz arī garlaicību.
Izmēģini ko jaunu. Mazliet aktīvāka garlaicība ir izmēģināt jaunas aktivitātes, kuras varētu šķist interesantas, taču dažiem liekas samērā garlaicīgas. Piemēram, lasīt grāmatu, meditēt, rakstīt, gleznot, spēlēt šahu, kuras nodarbes tev šķiet garlaicīgas. Varbūt laiks pamēģināt.
Sāc rakstīt dienasgrāmatu, lai piefiksētu savas domas, izjūtas un pieredzi. Tā varēsi apzināties savas domas un emocijas, taču svarīgi ir, tās rakstot, nevērtēt jeb nekritizēt.
Šie ir tikai daži padomi, kā praktizēt garlaicību, bet galvenais ir atklāti un bez pārmetumiem pieņemt esošo pieredzi kā piedzīvojumu.
Uzdevums. Piemēram, uzraksti 20 idejas, kuras tu gribētu īstenot šogad. Ja vēlies būt vēl kreatīvāks, pieraksti 5 iecerēs, kuras var realizēt mājās, 5 lietas, kuras var veikt, kad laukā ir saulains laiks, un piecas, kuras vari veikt, kad laukā līst lietus, un vēl piecas, kuras īstenot, atrodoties citā valstī. Tā tu būsi nosedzis visu savu laiku ar lietām un idejām, kuras tev šķiet interesantas.
Nākamais: Jēgas ierobežojumi