Vainas izjūta un izvairīšanās no darba

Video teksts

Teksts pierakstīts no video. Ja kaut kur ir […], tur vārdu nevarēja sadzirdēt.

Vainas izjūta un izvairīšanās no darba.

Ir teiciens, ka īsts students arī pēdējo brīdi atliek uz pēdējo brīdi. Taču mēs abi zinām, ka tas rada stresu un prātā iezogas vainas izjūta. Atklāšu noslēpumu par mācīšanos un darba veikšanu pēdējā brīdī. Tas tā nav tikai skolā, arī kolēģos un savos darbiniekos redzu šo iezīmi. Vienkārši ir cilvēki, kuri tā arī neapgūst darba paveikšanu laikā. Arī es pats kādreiz biju viens no viņiem.

Skolā nebiju teicamnieks, taču zināju, ka jāmācās vismaz uz septiņi, lai pēc tam būtu vieglāk iekļūt citās skolās. Mans ieguldījums mācībās bija tik liels, lai nodrošinātu sev šādas vidējās atzīmes, un es nejutos slikti, ja tās nebija desmit vai deviņi. Iespējams, citi no tevis gaida daudz augstākus rezultātus, un tas ir okei. Visi citi tevi gaidīs, ko vien grib. Taču tev savā dzīvē pašam ir jāspēj izlemt, kā vēlies mācīties un realizēt savas idejas. Nekas slikts nenotiks arī, ja kādreiz nenokārtosi kādu ieskaiti, jo vienmēr ir vēl otra iespēja, uz kuru var sagatavoties labāk.

Noslēpums, kuru gribētu tev atklāt, ir saistīts ar mūsu standartiem. Ja tavs mērķis ir mācīties uz septiņi, tad visticamāk tu ieguldīsi daudz mazāk laika nekā skolēns, kurš cenšas dabūt desmit. Un mazliet vairāk laika nekā tas, kuram pietiek ar četri. Bet pats svarīgākais notiks pēc skolas, kad sāksim meklēt darbu. Tad visi standarti būs noteicošais, kādus darbus varēsi veikt. No skolas laikiem man likās, ka arī pie savām biznesa idejām es varēšu strādāt, ieguldoties tikai uz septiņi. Tomēr realitātē man bija tikai daži klienti, kuri akceptēja tik zemus standartus. Laikam ejot, nācās pieņemt faktu, ka darbs jāpadara laikā un visu laiku jācenšas sniegumu uzlabot, lai radītu kvalitāti uz deviņi un desmit. Tas, protams, ja vēlies lepoties par to, ko dari, un pelnīt vairāk par lielāko daļu cilvēku.

Nākamreiz, kad uzradīsies vainas izjūta, ka neesi sagatavojies ieskaitei, atceries: tas ir signāls, ka tavi iekšējie standarti krītas. Vislabākais šādos brīžos ir būt atklātam pret sevi un citiem. Atzīsti, ka neesi mācījies, un pieņem sakāvi sliktu atzīmju izskatā. Taču mācies no šīm situācijām un nākamreiz sagatavojies labāk. Kad skola beigsies un iesoļosi reālajā dzīvē, nevienu neinteresēs, ka neesi sagatavojies. Tevi vai nu atlaidīs no darba, vai izslēgs no projekta, vai arī citādi centīsies no tevis izvairīties tavu zemo standartu dēļ. Katram ir iespēja izvēlēties, kad izjust grūtības: disciplīnas grūtības, mācoties laikus, vai seku grūtības, uzzinot par saviem rezultātiem.

Uzdevums! Mēs esam pieraduši, ka vainas izjūta ir slikta. Pārasti jūtamies slikti un cenšamies mazināt šo šķietami slikto izjūtu. Bet nedari tā. Nākamreiz, kad jūties par kaut ko vainīgs, uzdod sev jautājumu: kāpēc tieši es šādi jūtos? Un ļaujies idejām, kas tam ir par iemeslu. Iespējams, šādi uzzināsi kaut ko jaunu par sevi.

Nākamais: Ja eksāmenā nevari neko atcerēties...