Kā sākt darīt, ja nezini, ar ko sākt?

Video teksts

Teksts pierakstīts no video. Ja kaut kur ir […], tur vārdu nevarēja sadzirdēt.

Kā sākt darīt, ja nezini, ar ko sākt?

Apjukums spēj nepamanīti iezagties mūsu galvās un tur izveidot sev ligzdiņu. Tas uzreiz sāk baroties, apēdot iekšējo motivāciju un […] atņemot prāta skaidrību. Šis stāvoklis līdzinās biezai miglai agrā rītā. Mēs nespējam tai redzēt cauri, tāpēc braucot ar auto ir jāsamazina ātrums, tā pagarinot ceļa ilgumu vairākas reizes. Varam riskēt un steigties cauri šai miglai, taču tad ir daudz lielāka varbūtība, ka atdursimies pret kaut ko un sevi savainosim.

Labā ziņa, dabā mums vienkārši jānogaida, līdz migla pati izklīdīs dažu stundu vai dienu laikā. Taču mūsu prātos migla pati no sevis nepazūd, drīzāk pat nostiprinās, un ar laiku mums var sākt likties, ka šāda miglainā domāšana ir normāla. Taču varu tev galvot, ka optimāli mūsu prāta spējas strādā asi un skaidri, tāpēc miglainībai tajā nav vietas. Precīzāk sakot, miglainības izjūta ir simptoms tam, ka savos prātos neesam radījuši skaidru mērķi, ko gribam redzēt.

Neskaitāmas reizes esmu sevi pieķēris atrodamies miglas pozīcijā, ko pasaulē pieņemts saukt par „brain fog” jeb miglaino prātu. Parasti tu izjūti apātiju, nogurumu, nespēju koncentrēties, ir zudusi spēja skaidri domāt un izteikties. Grāmatā esmu pierakstījis pāris lietas, ko vari veikt, lai mazinātu šo miglas sajūtu. Taču pirms tam vēlos pastāstīt par vienu no efektīvākajām tehnikām, kādu zinu.

15 minūšu princips spēj mani izraut no jebkuras miglas un motivācijas trūkuma bedres. Kā jau sapratāt, man ir daudz dažādu mērķu, un es vēlreiz uzsveru nepieciešamību arī tev sastādīt savējos. Šis 15 minūšu princips man ir palīdzējis nepadoties un katru dienu turpināt darīt to, ko gribu. Šādā veidā esmu uzrakstījis vairākas grāmatas kā autors un līdzautors, radījis trīs dažādus uzņēmumus un daudz aizraujošu hobiju.

Princips pašā saknē ir ļoti vienkāršs, un tieši tāpēc tik labi strādā. Kad man vairs negribas neko darīt un šķiet, ka esmu izsmelts, es apņemos izdarīt vēl vienu uzdevumu ne vairāk kā 15 minūšu ilgumā. Maksimums 15 minūtes. Katrs mēs varam veltīt uzdevumam vienu 15 minūtes, vai ne? Dažreiz tās ir mokošas, grūtas un lēnas 15 minūtes, citreiz, sākot darīt, negribas, tā kā sagribas turpināt, un 15 minūtes izvēršas vairākās stundās.

Kā vislabāk izmantot 15 minūšu principu? No visa, kas tev jādara, izvēlies tikai vienu uzdevumu, kuram veltīsi maksimums 15 minūtes. Atceries, ka 15 minūtes 100% tiek veltītas vienīgi šim uzdevumam. Tās ir 900 super vērtīgas sekundes, izvairies no jebkādiem traucēkļiem. Apklusini telefonu, izslēdz televizoru, aizver visus Facebook, Instagram, TikTok, YouTube un citu. Veltī šīs 15 minūtes tikai šim vienam uzdevumam. Sāc darīt no tās vietas, kur esi, ar to, kas tev ir pieejams tagad. Šajā brīdī, kad esi izplānojis sākt, tev ir vienkārši jādara. Vairs nedrīkst būt nekādu atrunu. Dari labāko, kas ir tavos spēkos, bez attaisnojumiem. Turpini darīt vajadzīgo 15 minūtes, ne sekundi mazāk un ne sekundi ilgāk. Ja uzdevums likās grūts, tad palepojies ar sevi. Tu esi izturējis 900 sekundes. Taču, ja radās iedvesma un vēlme turpināt, tad droši turpini. Tikai atceries pēc kāda laika paņemt pauzīti. Kā arī uzslavē sevi par paveikto.

Pieņemu, vēl neesi man noticējis, ka šāda pieeja tiešām strādā. Tāpēc vēlos to pierādīt ar vienkāršu matemātiku. Liela daļa uzņēmumu pelna naudu, izmantojot šādu pieeju, jo vienas 8 stundu darba dienas laikā ir tikai 24 × 15 minūšu pieejas. Visproduktīvākie darbinieki to saprot un savu dienu plāno šādos mazākos izpildāmos darbos. Taču tā vietā, lai darītu visādus mazos darbiņus, viņi strādā pie visvarīgākajiem. Šādā pieejā vairs nav svarīgi, cik daudz paspēj izdarīt, bet gan tas, ka esi darījis labāko, kas ir tavos spēkos tajā dienā un tajās 15 minūtēs.

Vēl dažas praktiskas idejas, ar kurām arī mazināt prāta miglu.

Miegs un atpūta. Miegs ir kritiski nepieciešams mūsu smadzenēm, tāpēc atpūtai un miegam velti pietiekami daudz laika. Ja cilvēks nepietiekami izgulējas, tas var izraisīt prāta miglainību, kā arī vispārēju nogurumu. Varbūt tev šķiet, ka to iespējams izkliedēt ar kafiju, taču zinātnieki ir pierādījuši, ka miega badu var atrisināt tikai ar gulēšanu.

Nekādu atkarību izraisošu vielu. Izvairies no alkohola un narkotikām. Arī šīs vielas spēj izraisīt prāta miglu, tāpēc to lietošanu ir vērts ierobežot vai izvairīties pavisam. Saprotams, ka no šīm lietām izvairīties ir grūti. Nevelti Latvija ieņem otro vietu visā Eiropā kā lielākā alkohola patērētāja uz vienu iedzīvotāju. Varu vien tev pastāstīt, kāpēc lietot alkoholu beidzu es. Man bija 23 gadi, kad pirmo reizi apņēmos realizēt savus mērķus. Atceros, biju nolēmis katru dienu vismaz vienu stundu lasīt kādu gudru grāmatu. Piektdienā biju iedzēris kopā ar draugiem un, pamostoties sestdienā, gribēju turpināt savu jauno lasīšanas ieradumu, taču nespēju palasīt. Turklāt neko nevarēju atcerēties. Bija sajūta, ka prāts ir pilnībā izmiglojies, radās pat sajūta, ka esmu pazaudējis arī to, ko paspēju izlasīt iepriekšējās nedēļas laikā. Toreiz pieņēmu lēmumu samazināt alkohola patēriņu un ar laiku pilnībā pārtraucu tā lietošanu. Mūsdienās stiprākais, ko dzeru, ir kombuča un kafija.

Veselīga pārtika un pietiekami daudz ūdens var uzlabot smadzeņu darbību un palīdzēt izkļūt no miglainā prāta. Smadzenes sastāv no apmēram 75% ūdens. Tās var pielīdzināt slapjam sūklim. Ja ķermenis atūdeņojas, arī smadzenes atūdeņojas, tāpēc visiem pēc treniņa vai balles gribas padzerties. Dehidrācijai ir dažādas nepatīkamas sekas, ko iespējams nespēsi pamanīt, jo instruments, kuram šādas izmaiņas būtu jāpamana, ir tās pašas smadzenes, kuras ir aizmiglojušās.

Kustības. Esi aktīvs ikdienā. Smadzenēm patīk, ka mēs kustinām ķermeni vismaz 30 minūtes 3 līdz 4 reizes nedēļā. Piemēram, staigāšana, skriešana vai jogas praktizēšana var uzlabot asinsriti un palielināt labo vielu ražošanu ķermenī. Tā palīdzot domāt skaidrāk.

Asprātība. Asini prātu ar dažādiem vingrinājumiem, kuri var palīdzēt uzlabot koncentrēšanās spēju, uzmanību un atmiņu. Piemēram, puzles, mini krustvārdu mīklas, arī lasīšana un rakstīšana ir lielisks smadzeņu treniņš.

Nedalīta uzmanība. Centies koncentrēties tikai uz vienu uzdevumu. Tā sauktais multitasking, kad darbojies uz vairākām pusēm, var izraisīt apjukumu. Fokusēšanās uz vienu uzdevumu var palīdzēt tev uzlabot koncentrēšanās spēju, kā arī izkļūt no miglainās izjūtas.

Miers un klusums. Meditācija ir ļoti vienkārša, bet grūti praktizējama nepieredzējušam prātam. Taču tā var palīdzēt nomierināt prātu, uzlabot tavu fokusēšanās spēju un arī palīdzēt mazināt apjukumu.

Izvēlies kādu no visiem ieteikumiem, lai atrastu sev piemērotāko stratēģiju. Kamēr pildi uzdevumu, centies sev pavērot, lai sajustu, kurš no veidiem tev palīdz izkļūt no prāta miglas vislabāk. Ja tas palīdzēs vienreiz, iespējams, ka nostrādās arī citreiz.

Nākamais: Kā atrast motivāciju?