Vizualizācija

Video teksts

Teksts pierakstīts no video. Ja kaut kur ir […], tur vārdu nevarēja sadzirdēt.

Vizualizācija ir mūsu superspēja. Katru dienu mēs savā prātā veidojam un vērojam dažādus scenārijus par to, kas varētu ar mums notikt. Ko mēs darītu, ja laimētu loterijā vai kā būtu lidot?

Kādreiz, braucot autobusā, es vizualizēju, kā līdzās autobusam uz levitējoša sērfdēļa lido sērfotājs. Viņš izvairās no visādiem šķēršļiem un rāda dažādus trikus lidojot. Tagad es iztēlojos dažādus filmēšanas scenārijus saviem klientiem, jo pirms filmēšanas ir svarīgi jau prātā radīt vizuālas idejas.

Vizualizēšana ir spēja radīt attēlus un priekšstatus savā prātā bez reālas redzes. Tev pat nav jātur acis vaļā, lai spētu vizualizēt. Tā ir prasme radīt ko skaistu iztēlē. Daudzi no mums spēj iztēloties attēlus itin viegli, turpretī citiem tas var sagādāt grūtības. Šī prasme ir cieši saistīta ar kreativitāti, izdomu un intuīciju. Vizualizēšanas prasmes attīstīšana var būt noderīga dažādās jomās, piemēram, sportā, mākslā, biznesā un arī personiskajā dzīvē.

Lai sāktu praktizēt vizualizāciju, var izmantot dažādas metodes. Uzskaitīšu dažas no tām.

Vīziju dēlis jeb „Vision Board” ir tehnika, kurā izmanto attēlus, lai vizualizētu savus mērķus un vēlmes. Šī metode ietver attēlu izgriešanu no žurnāliem, avīzēm vai iepriekš sagatavotu un izprintētu materiālu izmantošanu, kas atspoguļo tavus mērķus un vēlmes. Pēc tam tu visus salīmē uz liela izmēra papīra vai dēļa. Skaties uz šo dēli katru dienu, un tā palīdzēsi savam prātam uztvert sapņus, un tas pievērsīsies tiem kā prioritātei.

Meditēšana. Tā var palīdzēt attīstīt prātu, lai tas būtu spējīgs koncentrēties un iztēloties dažādus attēlus un sižetus. Sēžot klusumā un koncentrējoties uz savu elpošanu, tu apgūsi spēju novērot sevi. Tas ir ļoti svarīgi dažādās stresa situācijās, taču vēl svarīgāka ir miera sajūta, kas rodas meditējot klusumā. Kad jutīsies mierīgs, būs daudz vieglāk vizualizēt savus mērķus un sapņus.

Pasaulē viena no populārākajām meditācijas metodēm ir vipassana, kas tiek praktizēta jau tūkstošiem gadu Indijā un arī visā pasaulē. Manuprāt, tā ir viena no visefektīvākajām un vieglākajām. Izstāstīšu savu versiju, nevis oficiālo, kā to praktizēt. Ja šo darīsi pirmo reizi, tad apņemies vismaz mēnesi katru dienu veltīt 10 minūtes šim procesam, un apsolu, ka tev patiks rezultāts.

Ir jāatrod ērta sēdvieta, kur neviens netraucēs nākamās desmit minūtes. Apsēdies, un viss, kas jādara, ir jāfokusējas uz savu elpu. Novēro to, sajūti, kā gaiss ieplūst tavā ķermenī un kā no tā izplūst. Ieelpojot cilājas krūškurvis un vēders, iespējams, pat viss ķermenis mazliet kustas, kamēr to elpo. Ja vēlies iet soli tālāk, tad vari novērot sajūtas citā ķermeņa vietā, izņemot elpu.

Pats svarīgākais: tu nedrīksti ļaut sev domāt. Tiklīdz prātā uzrodas domas, uzmanība atkal jāpievērš elpai. Nedusmojies, ja to ir grūti paveikt. Domas prātā uzrodas visu laiku, taču centies mierīgi uzmanību novirzīt atpakaļ uz elpu vai uz sajūtām ķermenī. Šī meditācija nav sacensība, bet sava ķermeņa sajūtu novērošana, un to var paveikt, ja neļaujies domām.

Fantāzija. Šajā pasaulē tu vari iztēloties jebkuru vietu vai tēlu, kas vien nāk prātā. Fantāzijas spēja ir kā Harija Potera neredzamības apmetnis, kas palīdz spēcināt iztēli un veicināt radošumu. Mana pieredze liecina, ka visefektīvāk trenēt fantāziju var dažādās galda spēlēs, piemēram, „Dungeons & Dragons”. Ir vēl daudz citu, taču spēles palīdz attīstīt vizualizācijas prasmi, kā arī uzlabot komunikācijas prasmes.

Koncentrēšanās uz savām vēlmēm. Vizualizē savas vēlmes un mērķus, iztēlojoties, kā jutīsies, kad būsi tos sasniedzis. Tas palīdzēs radīt idejas par to, kas vēl ir jādara, lai sasniegtu savus mērķus, un stimulēs motivāciju tos realizēt.

Tev nav jābrauc meditēt uz Himalaju kalniem, kaut arī tas palīdz. Vēl pirms ceļojuma uz Indiju es sāku praktizēt klusuma meditāciju mājās. Katru dienu apsēdos uz desmit minūtēm klusumā, bieži ausīs ielicu aizbāžņus un novēroju savu elpu ar citām ķermeņa sajūtām. Pirmās reizes bija ļoti nemierīgas un likās kā laika izšķiešana, taču pēc pirmā mēneša kopumā jutos daudz mierīgāks un nosvērtāks. Citu cilvēku stress nespēja mani tik spēcīgi ietekmēt, turklāt es labāk kontrolēju savas emocijas.

Uzdevums. Ja tev nav desmit minūšu pašam priekš sevis, tad tev, diemžēl, nav savas dzīves. Tava dzīve pieder kādam citam. Tāpēc sāc katru dienu ar šādu vingrinājumu. Apsēdies ērti uz krēsla un pavadi klusumā vismaz desmit minūtes. Ilgāk nav nepieciešams sākumā, bet vismaz desmit minūtes ir jāiztur. Šajā laikā pievērs uzmanību savai elpai un tam, kādas ir sajūtas ķermenī un uz ādas. Novēro savu elpu desmit minūtes, elpojot lēnām, un pēc tam pieraksti savus novērojumus un pārdomas. Iespējams, radās jaunas idejas.

Nākamais: Labā garlaicība