5 audzināšanas stili

Video teksts

Teksts pierakstīts no video. Ja kaut kur ir […], tur vārdu nevarēja sadzirdēt.

Teorijā pastāv četri audzināšanas stili.

Autoritāri vecāki kontrolē bērnu un pieprasa paklausību, neņemot vērā bērna viedokli. Ielaidīgi vecāki ir mīloši, tomēr viņiem trūkst prasmes bērnu vadīt, un noteikumu viņiem nav. Autoritatīvi vecāki ir stingri, bet mīloši. Viņi iedrošina būt patstāvīgiem noteiktu robežu ietvaros. Nevērīgi vecāki ir neieinteresēti un bieži neiesaistās bērna dzīvē.

Nesen tika definēts vēl piektais audzināšanas stils, bet par to parunāsim vēlāk.

Audzināšanas stilu var raksturot no kontrolējoša un prasīga līdz pilnīgai brīvībai un no auksta un neatsaucīga līdz mīlošam un atsaucīgam. Šajā skalā savu vietu atrod gan autoritatīvie un ielaidīgie, gan autoritārie un nevērīgie vecāki.

Lai saprastu, ko nozīmē uzaugt pie vecākiem no katra audzināšanas stila, iztēlosimies četru dažādu bērnu dzīves.

Sāras vecāki ir autoritāri. Viņi savu meitu mīl, bet uzskata, ka stingri noteikumi ir svarīgi, lai Sāra prastu labi uzvesties un iekļauties sabiedrībā. Ja Sāra raud, viņai saka, ka jāpārstāj. Ja viņa runā pretī, viņu liek kaktā apdomāties. Ja viņa aizmirst paveikt pienākumus mājās, viņai tiek liegts spēlēties ar […]. Sāra iemācās dzīvot, apspiežot savas emocijas un pildot pienākumus. Lai izpelnītos vecāku mīlestību un nesadusmotu viņus, Sāra kļūst paklausīga. Bet tāpēc, ka Sārai nekad nav ļauts pieņemt lēmumus vai sekot savām interesēm, pieaugot viņa nezina, ko patiesībā vēlas. Viņa uzsāk dzīvi, kas šķiet nevainojama vecākiem un sabiedrībai, lai gan patiesībā, iespējams, jūtas nelaimīga.

Ielaidīgi vecāki, kādi ir Pēterim, mīl savu bērnu tik ļoti, ka izpilda visas viņa vēlmes. Dod viņam pilnīgu brīvību un nekad nesaka nē. Pēteris pilnībā valda pār vecākiem un saņem visu, ko grib. Ja viņš negrib iet, viņu nes. Ja viņš vēlas saldējumu, viņš to dabū. Ja viņš grib spēlēt spēles, viņam ļauj spēlēt kaut visu nakti. Pēteris izaug bez robežām un rīkojas tikai saskaņā ar savām vēlmēm. Viņš nav iemācījies risināt konfliktus un vadīt savas emocijas. Piepildītās iegribas neļauj iemācīties zaudēt ar godu. Pieaugot, viņš bieži rīkojas savtīgi un neapzinās savu iespēju robežas.

Artūra autoritatīvie vecāki ciena sava bērna vajadzības, bet uzskata, ka bērniem nepieciešama brīvība noteiktu robežu ietvaros. Artūrs var brīvi spēlēties, bet, kad rotaļas ir galā, viņam jāpalīdz sakārtot. Viņš drīkst ēst saldējumu, bet tikai svētdienās. Laiks pie ekrāniem ir ierobežots līdz 30 minūtēm dienā. Konflikti gadās, bet vecāki ieklausās Artūra viedoklī un nosaka robežas. Tomēr viņi nekad nepadodas pierunāšanai un neizmanto ne balvas, ne sodus. Artūrs iemācās, ka dzīve nav viegla, bet vecāki dod atbalstu, lai viņš spētu to pārvarēt. Viņš attīsta spēju pārvarēt grūtības, ievēro savas intereses un turpina savas aizraušanās. Stundās viņš drosmīgi un pieklājīgi pauž savu viedokli, atklāti izrāda emocijas. Pieaugot viņš piekrīt noteikumiem tikai pēc tam, kad tie ir apspriesti un viņš jūtas tos sapratis.

Nevērīgi vecāki parasti neiesaistās bērna dzīvē. Bieži vien Nora šajā pasaulē jūtas pilnīgi viena. Viņa var brīvi darīt, ko vēlas, un ir izdomas bagāta, bet viņa nesaņem vecāku atzinību vai pat uzmanību. Nora saprot, ka nav svarīgi, ko viņa dara, jo visiem tik un tā ir vienalga. Uzmanības trūkums noved pie neuzticēšanās sev un citiem. Viņas piesaiste vecākiem ir nedroša, viņa nespēj veidot veselīgas attiecības, viņai izveidojas negatīva pašcieņa. Lai nejustos mīlestības necienīga, viņa cenšas nejust vispār neko.

Pēdējo gadu laikā ir apzīmēts piektais audzināšanas stils: pārmērīgi iesaistīti vecāki, kuri ir klātesoši visās savu bērnu dzīves jomās. Šos vecākus dēvē par sniega šķūrējiem, kas novērš ikvienu šķērsli bērna ceļā, vai par helikopteru vecākiem, kuri ir vienmēr klāt un regulē visu līdz pēdējiem sīkumiem. Tā kā viņi neļauj bērniem neko darīt vieniem, bērni neiemācās paši pārvarēt grūtības. Pētījumos secināts, ka šiem bērniem nepatīk risināt sarežģītas problēmas, trūkst neatlaidības un viņi var pat prokrastinēt, protestējot pret uzdevumiem, kas prasa lielu piepūli.

Tā kā vairums pētījumu par audzināšanas stiliem tiek balstīti uz paša vērtējumu un veikti ASV un Eiropā, nav zināms, cik lielā mērā secinājumi būtu attiecināmi uz kontrolētiem novērojumiem citās pasaules valstīs.

Četrus audzināšanas stilus definēja psiholoģe Diāna Baumrinda. Sekmīgai audzināšanai viņa ieteica rast līdzsvaru starp prasībām un atsaucību. To var papildināt ar Marijas Montesori vārdiem: […] bērnam, kurš ir pārliecināts, ka spēj pats, […]

Kā jums šķiet, vai vecākiem vajadzētu pieturēties pie konkrēta audzināšanas stila vai vadīties pēc situācijas, kamēr vien viņi neatstāj bērnu novārtā un nedara viņam pāri?

Lai uzzinātu vairāk, apmeklējiet mūsu mājaslapu „Mācies viegli”. Saiti uz šo un citiem kursiem meklējiet mūsu mājaslapā. Paldies par skatīšanos!

Nākamais: Datorspēļu loma izglītībā