Kā atcerēties vairāk ar vizualizēšanu?

Video teksts

Teksts pierakstīts no video. Ja kaut kur ir […], tur vārdu nevarēja sadzirdēt.

Kā atcerēties vairāk ar vizualizēšanu?

Pamatskolā biju viens no tiem, kuri vienkārši atcerējās, klausoties to, ko skolotājs stāsta, un man nevajadzēja mājās pēc tam atkārtot. Vidusskolā gāja mazliet grūtāk ar šo, jo mācības bija ievērojami sarežģītākas, tāpēc nācās arī papildus mācīties pēc stundām. Taču augstskolā vairs nebija iespējams izprukt tikai ar klausīšanos vien vai mācīšanos mājās. Man bija jāatrod papildus dažādas metodes, kā atcerēties labāk, jo mācījos psiholoģiju. Tāpēc sāku praktizēt dažādas vizualizēšanas metodes, lai varētu ilgāk paturēt prātā svarīgo informāciju.

„Ja neproti pierakstīt vai uzskicēt ideju uz tāfeles, tu neproti tēmu.” Tas ir viens no maniem biežāk lietotajiem teicieniem, kā mentoram strādājot kopā ar uzņēmējdarbības studentiem Ventspils augstskolā. Spēja uzskicēt, pierakstīt, uzzīmēt savas idejas uz baltas lapas ir viena no svarīgākajām prasmēm, kādu savām vajadzībām esmu apguvis. Jo kamēr neesmu vizuāli […] spējis uzzīmēt kopējo ideju, tikmēr es nesaprotu. Šādā veidā veidoju piezīmes, lai nostiprinātu savu atmiņu. Pat ja vairs neatceros, ko esmu pierakstījis, varu samērā bieži atminēties, kurā kladē vai mobilajā aplikācijā meklēt savas piezīmes. Tad tās atrast un atsvaidzināt atmiņu.

Neiropsiholoģijā ir atklāts, ka mūsu atmiņas nestāv prātā kā bildes vai ierakstīti video. Katru reizi, kad cenšamies atcerēties kādu notikumu vai faktu, mūsu smadzenes sāk strādāt pie informācijas izveidošanas. Tas nozīmē, ka smadzenes katru reizi mūsu atmiņu veido no jauna. Lai gan mums liekas, ka atceramies kādu atgadījumu no pagātnes, realitātē smadzenes šo atmiņu ir radījušas atkal no jauna, balstoties uz veco pieredzi. Jo biežāk cenšamies atcerēties, jo labāk tas paliek atmiņā.

Metakognitīvās stratēģijas. Ja tevi interesē uzzināt vairāk par to, kā atmiņa strādā, iesaku palasīt Čārlza Fernihou grāmatu „Pieces of Light: The New Science of Memory”. Viņš kā psihologs veltījis daudz gadu šīs tēmas pētījumiem un savā grāmatā ļoti detalizēti apraksta, kā veidojas un strādā atmiņa.

Vizualizācija var būt noderīga ne tikai skolas mācībās, lai atvieglotu informācijas uzņemšanu un palīdzētu atcerēties sarežģītus jautājumus, bet arī reālajā dzīvē. Šeit ir daži veidi, kā tu vari izmantot vizualizāciju savās mācībās.

Zīmē diagrammas. Diagrammas var palīdzēt attēlot informāciju vizuāli pārskatāmi. Tās var izmantot, lai parādītu dažādu procesu darbību, attēlotu zinātnisku informāciju vai radītu kopēju savu viedokli par notikumu.

Izveido grafikus un plānus. Grafiks vai plāns var palīdzēt uzskatāmi attēlot laika gaitu, norādot uz dažādiem notikumiem, kā arī to savstarpējām attiecībām. Tā ir efektīva metode, kā attēlot informāciju. To var izmantot gan vēstures, gan literatūras stundās.

Lieto vizuālos atbalstus. Vizuālos materiālus var izmantot, lai padarītu prezentācijas, lekcijas vai citus mācību materiālus efektīvākus. To panākt ar attēliem, videoklipiem un animācijām ir viegli.

Veido prāta kartes. Prāta kartes izmanto, lai apkopotu un sakārtotu informāciju no dažādiem avotiem. Tās var palīdzēt atcerēties sarežģītu informāciju, kuru apgūsti kopējā mācību laikā. Sīkāk par prāta kartēm skaties nākamajā nodaļā.

Lieto interaktīvus rīkus. Vizuāli interaktīvie rīki, piemēram, digitālās spēles un simulācijas, var palīdzēt attīstīt prasmes, kuras var noderēt mācībās. Ar šiem rīkiem var mācīties dažādas lietas, piemēram, matemātiku, valodas, vēsturi, zinātni.

Citiem vārdiem, vizualizācija var kļūt par tavu atcerēšanās superspēju un palīdzēt uzlabot mācību pieredzi, kā arī atvieglot sarežģītas informācijas apgūšanu. Tā tu izmantosi noderīgu metodi, lai uzlabotu savu atmiņu, izpratni un prasmes.

Nākamais: Viltus pārliecība